🗊Презентация Starptautiskās ekonomiskās attiecības. Starptautiskās tirdzniecības teorijas

Starptautiskās ekonomiskās attiecības

Starptautiskās tirdzniecības teorijas Agrās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Merkantilisma teorija Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Absolūto priekšrocību teorija Relatīvo (salīdzināmo) priekšrocību teorija Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas: Hekšera-Olina modelis Leontjeva paradokss

Agrīnā starptautiskās tirdzniecības teorija: MERKANTĪLISMS Agrīnā starptautiskās tirdzniecības teorija: MERKANTĪLISMS

Merkantilisma kļūdas

Merkantilisma kritika (David Hume, 1711 – 1776)

ABSOLŪTO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA Ādams Smits (1723-1790) Klasiskās starptautiskās tirdzniecības teorijas

Absolūto priekšrocību izpausmes

Starptautiskās tirdzniecības pamatojums

Ja valstis savā starpā netirgojas, bet dažādu preču ražošanas izmaksu attiecības tajās atšķiras, tad katras valsts rīcībā ir salīdzināmā priekšrocība, proti, tai vienmēr būs tāda prece, kuras ražošana būs efektīvāka nekā citu preču ražošana, pastāvot esošajām izmaksu attiecībām dažādās valstīs tirgošanās pamatā ir dažādu preču ražošanas izmaksu starpība un nevis šo izmaksu absolūtais lielums Starptautiskā tirdzniecība → racionālāka resursu izmantošana → ekonomiskā efektivitāte

RELATĪVO (SALĪDZINOŠO) PRIEKŠROCĪBU TEORIJA Ieguvumu no tirdzniecības var aplūkot divējādi: no darba izmaksu ekonomijas viedokļa, no patēriņa palielināšanas viedokļa Teorijas trūkumi Neņem vērā transporta izdevumus, kuri var padarīt tirdzniecību par neefektīvu pat tad, ja valstij ir salīdzināmās priekšrocības konkrētās preces ražošanā; Ignorē ārējās tirdzniecības ietekmi uz ienākumu sadali valsts iekšienē, cenu un darba algu svārstībām, inflāciju un starptautisko kapitāla kustību; Vadās no tā, ka eksistē tikai viens ražošanas faktors – darbs; Vadās no tā, ka pastāv pilnīga nodarbinātība; Neizskaidro tirdzniecību starp aptuveni vienādām valstīm.

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA Modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas:

HEKŠERA-OLINA MODELIS FAKTORU SALĪDZINĀŠANAS TEORIJA Izskaidro cenu atšķirības dažādās valstīs pirms tās iesaistās ārējā tirdzniecībā Izskaidro, kāpēc darba ražīgums dažādās valstīs atšķiras Norāda uz to, ka valstīm ir atšķirīga relatīvā nodrošinātība ar ražošanas faktoriem, kas, savukārt, ietekmē izmaksas konkrētajās nozarēs

Hekšera –Olinsa modelis Tiek piedāvāts tā sauktajā 2 x 2 x 2 formātā: Divi ražošanas faktori (piem., kapitāls un darbs) Divas preces Prece Y (piem., automobīļi) un Prece X (piem., tekstilizstrādājumi) Divas valstis (valsts B ir industriāla valsts (kapitālietilpīga), un valsts A - zemāk attīstīta (darbietilpīga) valsts)

Hekšera-Olinsa modelis Katra valsts eksportē tās preces, kuru ražošanai tai ir ražošanas faktori ar relatīvo pārpalikumu, un importē tās preces, kuru ražošanai tai relatīvi trūkst ražošanas faktoru.

Hekšera –Olina teorija iet tālāk par salīdzināmo priekšrocību teoriju: tā ne tikai atzīst, ka tirdzniecības pamatā ir salīdzināmās priekšrocības, bet arī nosaka salīdzināmo priekšrocību cēloņus – atšķirības valstu nodrošinātībā ar ražošanas faktoriem. Teorija pamatojas ne tikai uz faktoru darbs, bet ietver ar kapitālu un zemi.

Ļeontjeva paradokss Vasīlijs Ļeontjevs, izmantojot 1947.g. statistikas datus par ASV, parādīja, ka neskatoties uz to, ka ASV tika uzskatīta par relatīvi ar kapitālu bagātu valsti, tā eksportēja darbietilpīgas preces un importēja kapitālietilpīgas preces. To skaidro ar : Pēckara periodā ASV izmantoja stingru protekcionisma politiku. ASV centās ievest lētākās dabiskās izejvielas.

ALTERNATĪVIE STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS MODEĻI Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 1. JAUNS PRODUKTS Produkta starptautiskais dzīves cikls sākas attīstītā valstī tirgū ieviešot jaunu, inovatīvu produkciju. Labāk situētie klienti daudz labprātāk iegādāsies un vēlēsies izmēģināt jaunu, dārgu produktu. Šī posma nobeigumā var sākties eksports uz citām ražošanas valstīm. Citās attīstītajās nācijās ir patērētāji ar līdzīgām vēlmēm un ienākumiem, kas padara eksportēšanu par vieglāko pirmo soli internacionalizācijas procesā. Konkurenci sagādā daži vietēji spēlētāji, kas ražo paši savus unikālus produktu variantus.

Preces dzīves cikla teorija Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 2. PRODUKTA NOBRIEŠANA Eksports uz attīstīto valstu tirgiem laika gaitā pieaug, padarot ekonomiski iespējamu un dažkārt politiski svarīgu ražošanas uzsākšanu vietējā līmenī. Produkta dizains un ražošanas process nostabilizējas. Ārvalstu tiešās investīcijas mazina vienības izmaksas, jo samazinās darbaspēka un transportēšanas izdevumi. Ārzemju ražošanas struktūrvienības apkalpo vietējos tirgus, aizvietojot eksportu no uzņēmuma valsts. Šajos svešajos tirgos parādās konkurence no vietējiem uzņēmumiem. Sāk augt pieprasījums pēc eksporta uz valstīm ar mazākiem ienākumiem.

Preces dzīves cikla teorija Preces dzīves cikla teorija Raymond Vernon 3. STANDARTIZĒTS PRODUKTS Šī posma gaitā galvenie tirgi tiek piesātināti. Uzņēmums vairāk koncentrējas uz izmaksu samazināšanu, nevis uz produkta papildu īpašību izstrādi. Rezultātā produkts un tā ražošanas process paliek aizvien standartizētāks. Darbaspēku ir iespējams aizvietot ar kapitālu. “Ja tiek pilnībā izmantota mēroga ekonomija, galvenais arguments par labu kādas vietas izvēlei ir darbaspēka izmaksas.” Lai atspēkotu cenu konkurenci un pārvarētu tirdzniecības barjeras, ražošana tiek pārcelta uz valsti ar zemākiem ienākumiem. Pieprasījums pēc oriģinālā produkta uzņēmuma valstī samazinās pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas. Mehānismi, kas veic ražošanas darbības, bieži vien paliek valstī, kur tehnoloģija sākotnēji ieviesta.

Centrālā ringa modelis M. Porters Analizēja konkurētspējīgās priekšrocības, vadoties pēc pieņēmuma, ka pasaules tirgū konkurē firmas, nevis valstis Uzņēmuma konkurētspēju nosaka: tirgus konkurences mehānisma īpatnības, kurā uzņēmums darbojas; pozīcija, kādu uzņēmums ieņem šajā tirgū. Faktori, kas ir vissvarīgākie konkurences priekšrocībai vairumā nozaru, it sevišķi nozarēs, kas visbūtiskākās ražīguma pieaugumam progresīvā ekonomikā, ir nevis mantoti, bet radīti valsts ietvaros ar tādu procesu palīdzību, kas plaši atšķiras dažādās valstīs un nozarēs

M. Porters centrālā ringa modelis