🗊Презентация Vides komunikācija. Sadarbības princips

Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 4. nodaļa, 1.daļa Vides izglītība Ērika Lagzdiņa LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Saturs Vides izglītības pārvaldība Vides izglītības jēdziens Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un koncepti pasaulē, Eiropā un Latvijā Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi Vides izglītības pārvaldības instrumenti Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla sistēma Vides izglītības saturs Vides izglītības metodiskie aspekti Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi SVID analīze: Vides izglītības stiprās un vājās vietas, iespējas Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs

Vides izglītības pārvaldība

Kas ir vides izglītība ? Vides izglītības (VIz) jēdziens sabiedrībā ir veidojies ilgstošā laika periodā. Vārdu salikums „ vide” un „ izglītība” literatūrā ienāk 1960-jos gados, jēdziena evolūciju ietekmē virknes 18.un 19.gadsimta domātāju, rakstnieku un izglītotāju, kā Gēte, Russo, Humbolts. Montessori u.c., darbi. Vides izglītībai teorijā nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast, iepazīstoties ar VIz mērķiem, uzdevumiem un pamatprincipiem LR Vides aizsardzības likums (2006) vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;

Jēdziens “vides izglītība” Vides izglītībai nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast, iepazīstoties ar Vides izglītības mērķiem, uzdevumiem un pamatprincipiem 1970.g. (IUCN/UNECSO, Parīze) Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas vērtības un noskaidroti priekšstati, lai attīstītu prasmes un attieksmes, kuras nepieciešamas, lai izprastu un novērtētu savstarpējo saistību starp cilvēku, viņa kultūru un biofizikālo apkārtni. Vides izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas praksi un pašformulētu uzvedības kodeksu par jautājumiem, kas saistīti ar vides kvalitāti

Kāpēc vajadzīga vides izglītība ? “Vides apziņas/rīcības” modelis Zināšanas Vērtības, attieksmes Motivācija un interese, pārdzīvojums Uzvedība/rīcība

Pasaules dabas aizsardzības biedrība (IUCN) Jau 1965.g. IUCN aicinājums „ īstenot vides izglītību skolās, augstākajā izglītībā un profesionālajā apmācībā” http://www.iucn.org/ http://www.iucn.org/about/union/commissions/cec/

IUCN/UNESCO Biosfēras konference, Parīze 1970.g. Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas vērtības un noskaidroti priekšstati, lai attīstītu prasmes un attieksmes, kuras nepieciešamas, lai izprastu un novērtētu savstarpējo saistību starp cilvēku, viņa kultūru un biofizikālo apkārtni. Vide izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas praksi un pašformulētu uzvedības kodeksu par jautājumiem, kas saistīti ar vides kvalitāti.

1. Starpvaldību konference par Vides izglītību, Tbilisi, Gruzija 1977.g. Sniedz Rekomendācijas Vides izglītības izmantošanai formālajā un neformālajā izglītībā, uzsver sekojošus Vides izglītības principus : Vides izglītība visas dzīves garumā, rosina līdzdalību mācīšanās pieredzē, pielieto daudzveidīgas mācīšanās tehnikas , veicina kritisko domāšanu, problēmu risināšanas prasmes, aicina definēt vērtības un attīstīt vides ētiku

Eiropas Kopienas Ministru Padome, 1988. Eiropas vides gads Rezolūcija uzsvēra, ka Vides izglītībai jākļūst par ikviena Eiropas pilsoņa audzināšanas integrālu un būtisku sastāvdaļu. Vides izglītības uzdevums ir: Veicināt sabiedrības apziņu par parādībā (vides) jomā, par iespējamiem risinājumiem, lai veidotu pamatu pilnībā informētai un aktīvai indivīda līdzdalībai vides aizsardzībā un saprātīgai un racionālai dabas resursu izmantošanai. Vide izglītības uzdevumu sasniegšanā svarīgi principi ir: Vide ir cilvēces kopīgs mantojums Vides aizsardzība ir kopējs pienākums Katram indivīdam veidā, kā tas to var, caur savu uzvedību, īpaši kā patērētājam, jādod ieguldījums vides aizsardzībā.

ANO Konference Vide un attīstība, Brazīlija Riodežaneiro, 1992. (Rio konference) Agenda 21 (Dienaskārtība 21. gadsimtam) dokuments uzsver Vides izglītības nozīmi: „valdībām 3 gadu laikā jācenšas atjaunot un sagatavot stratēģijas, kuras vērstas uz vides un attīstības integrēšanu izglītībā visos līmeņos”

Baltijas jūras reģiona izglītības ministru konference, Stokholma , 2000 (Baltic 21E) Izvirza Izglītību ilgtspējīgais attīstībai par būtisku Ilgtspējīgas attīstības rīcības programmas sektoru Baltijas jūras reģiona valstīs un nosaka Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķus 3 līmeņos: skolām: skolēnam jāiegūst vērtības, zināšanas un prasmes, lai būtu aktīvs, demokrātisks un atbildīgs pilsonis, lai iesaistītos lēmumu pieņemšanā ne tikai par savu dzīvi, bet arī sabiedrībā kopumā, lokālā un globālā līmenī, lai veidotu ilgtspējīgu sabiedrību augstskolām: jāiegūst zināšanas un kompetences, kas ir svarīgas izvēlētajai nākotnes profesijai un lomai kā lēmumu pieņēmējam Augsskolām ir būtiska loma zināšanu un rīcības kompetences izplatīšanai visos līmeņos, attiecībā uz visām sabiedrības grupām neformālai izglītībai: jādod kompetence pieņemt lēmumus par savu dzīvi, apzinoties Ilgtspējīgas attīstības aspektus, tos mācoties un piedaloties visas sabiedrības attīstība.

ANO Ilgtspējīgas attīstības konference, Johannesburgas Rīcības plāns, 2002 Rīcības plāns ne tikai izceļ izglītības kopumā būtisko lomu Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, bet definē izglītības lomu, piemēram, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļu nomaiņas veicināšanā, attiecībā uz enerģiju ilgtspējīgai attīstībai; ekotūrisma veicināšanā un vides, dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzībā, ūdens lietošanas jomā u.c.

ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2001., 2006.) sadaļās „Izglītība un apmācība” un “Pētniecība un attīstība” izglītība minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu izmaiņas uzvedībā un sniegtu pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ilgtspēju.

Vides izglītības vēsturiskās attīstības tendences Sākotnēji Vides izglītībā raksturīga bija mācīšanas izteiktā dabaszinātniskā pieeja. 1970. gadi svarīgas bija mācību metodes, kur dominēja personiskās pieredzes, piedzīvojuma radīšanas, lauka studijas. Publikācijas un zinātniskie darbi Lielbritānijā definē trīs vides izglītības komponentes „izglītība vidē, par vidi un videi”, kas ir savstarpēji saistītas un papildina cita citu. Šāda struktūra Lielbritānijas skolu sistēmā tika formalizēta jau 1972.gadā. 1980. gadi gadi ienesa globālās izglītības, attīstības un vērtību izglītību aspektus. Vides izglītība citu starpā tiek saistīta arī ar ētikas un kultūras aspektiem, paralēli dabaszinātniskajai pieejai pastiprinot sociālo disciplīnu lomu un savstarpējo integrāciju. 1990. gadi ir raksturīgi ar problēmu risināšanu, iedrošināšanu, līdzdalību, partnerības veidošanu, ar lēmumu pieņemšanu kopienā 2000. gadu sākumā Vildes izglītība pāraug Izglītībā ilgstpējīgai attīstībai

Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi (daži raksturojumam) Starptautiskie 1965.g. IUCN aicinājums „ īstenot vides izglītību skolās, augstākajā izglītībā un profesionālajā apmācībā” 1992.g, Rio Konference: „valdībām .. jācenšas .. sagatavot stratēģijas, kas vērstas uz vides un attīstības integrēšanu izglītībā visos līmeņos” ANO dekāde „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)” 2005.-2014., dekādes mērķos un uzdevumos, citu starpā iekļauti jautājumi par IIA visu līmeņu formālās, neformālās un interešu izglītības mācību saturā un nodrošināt izglītotājus ar pilnu metodisko vadību. ANO EEK Vides un izglītības ministru augsta līmeņa sanāksme, Viļņā: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai attīstās kā plašs, vispārīgs jēdziens, tas paplašina jēdzienu Vides izglītība. Vides izglītībai jābūt izstrādātai un papildinātai ar citām izglītības jomām, īstenojot integrētu pieeju izglītībai ilgtspējīgai attīstībai. Prasa valstīm nodrošināt, lai politikā, reglamentējošajās un darbības pamatnostādnēs tiktu atbalstīta Izglītība ilgtspējīgai attīstībai.

Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi (daži raksturojumam) Reģionālie ES, 1988. Vides izglītības uzdevums ir sniegt katram cilvēkam iespējas iegūt zināšanas, vērtības , attieksmes un prasmes, kas nepieciešamas, lai aizsargātu un uzlabotu vidi ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2001., 2006. ) sadaļās „Izglītība un apmācība” un “Pētniecība un attīstība” izglītība minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu izmaiņas uzvedībā un sniegtu pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ilgtspēju. Baltijas valstu izglītības ministru Hagas deklarācija (2000), uzsver, ka izglītības ilgtspējīgai attīstībai darbs jāorganizē visos līmeņos: pirmskolas un vispārizglītojošais līmenis, arī sākotnējā profesionālā un pieaugušo formālā izglītība; augstākā izglītība; neformālā (pamatā pieaugušo izglītība).

Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi Nacionālie Vides izglītība Latvijā kā jēdziens ienāk 1990-to gadu sākumā caur neformālās izglītības aktivitātēm: Vides izglītības koncepcija Latvijas vispārizglītojošajai skolai Vadlīnijas vides izglītībai pamatskolā (1996.) „izglītība vidē, par vidi un videi” Vienota metodiska pieejai vides mācīšanai jeb interpretācijai dabā- vides gidu tīkls (VITILA) 2006.gadā tika izstrādāts konceptuāli jauns valsts standarts pamatizglītībā un jauni mācību priekšmetu standarti 2008.gadā līdzīgs normatīvs tika izstrādāts vidējās izglītības sistēmā. Jaunie standarti integrē tās prasības, kas izteiktas ANO Izglītības ilgtspējīgai attīstībai dokumentos un Baltijas jūras reģiona Baltic21E procesa dokumentā.

Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi Nacionālie Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā, bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no 2004.gada darbojas Vides izglītības un zinātnes padome Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols

Rīcībpolitikas (policy) instrumenti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010): vīzija „Latvijā būs sabiedrība, kas patērē atbildīgi, ir radoša, atvērta, gatava sadarboties .. Latvijā būs izteikti „zaļa”, inovatīva, uz radošiem .. uzņēmumiem balstīta...” Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (2006) Vides izglītības veicināšanai paredz palielināt budžeta vietu skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un vides zinātnēs augstākās izglītības iestādēs un nodrošināt .. dabaszinātņu kabinetus ar modernu aprīkojumu Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. – 2013.gadam (2006) politikas virsmērķis ir veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot dzīves kvalitāti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Cilvēka dzīves kvalitāte ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti, .. nozīme ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai…sabiedrības informēšanā par vides jautājumiem un līdzdalības veicināšanā vides problēmu risināšanā.

Politikas instrumenti: Vides sektoru stratēģijas (piemēri) Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programma (2000) stratēģiskie mērķu sasniegšanā nozīme ir vides vērtību izpratnei, sadarbībai un vides apziņai. vienotas dabas aizsardzības komunikācijas stratēģijas trūkums ir liela problēma Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam (2005) uzsvērta nepieciešamība informēt patērētājus un uzņēmējus. plāns nemin VIz kā obligātu instrumentu vides pārvaldībai VIz ir plašāk atrunāta reģionālajos plānos, kur paredzētas programmas darbam ar sabiedrību Citas rīcības programmas rīcību ieviešanā būtiska ir indivīda apziņa un loma, jo normatīvais regulējums vien nevar rezultātu nodrošināt. komunikācijai kā vides pārvaldības instrumentam ir maznozīmīga loma, koncentrējoties lielākoties uz infrastruktūras attīstību un uz investīcijām.

Likumdošana un koordinējošie institucionālie instrumenti Vides izglītību pieprasa likums – tā ir unikāla situācija valstu praksē Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā, bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no 2004. gada darbojas Vides izglītības un zinātnes padome Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols

Tiesiskie instrumenti: vides sektora piemērs

Plānošanas instrumenti Plāni izpaužas kā organizācijas darbības stratēģijas, sektoru stratēģijas, attīstības un teritorijas plānojuma dokumenti u.c. Vides izglītības jautājumi plānošanas (programmēšanas ) līmenī ir vāji praktizēti gan nacionālajā, gan vietējā līmenī Piemēri ir mērķa grupu organizāciju stratēģijās: Skolas vides politika (Ekoskolas) Uzņēmuma vides politika (LVM, ZAAO u.c.) Vides politikas plāni pašvaldībās

Ekonomiskie un finanšu instrumenti Vides izglītībai Formālās un neformālās Vides izglītības finansēšanas mehānismi savstarpēji integrējas Dabas resursu nodoklis : publiskā budžeta instruments ekonomiskais instruments uzņēmējiem, kas apsaimnieko ar DRN apliktas preces, produktus (iepakojums, EEA) Grantu programmas Vides aizsardzības fonda (LVAF) grantu programmas - Individuāli projekti http://www.lvafa.gov.lv/ Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā http://www.videsfonds.lv/lv/ ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF), EEZ un Norvēģu grantu programmas Pašvaldību budžets, lielākajās pilsētās tas ietver arī Vides aizsardzības fondus Neformālā un interešu izglītībā finansējumu papildus nodrošina uzņēmēji Būtiski ir arī ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF)

Komunikācijas instrumenti Vides izglītības veicināšanai ir svarīgi citi komunikācijas instrumenti (informācija, līdzdalība, videi draudzīgas rīcības, sadarbība) Vides izglītība formālā sektorā lielā mērā balstās uz pieredzi, kas tiek saņemta caur citām VK komponetēm Sadarbībai starp dažādām mērķa grupām, kas iesaistītas Vides izglītības un vienkārši ir ieinteresētas vides jautājumu risināšanā ir nozīmīga loma Vides izglītības mērķu ) realizācijā: Starpsektoru sadarbības piemērs Vides zinātnes un izglītības padome Vides konsultatīvās padomes pie VIDM, LVAF, pašvaldībās

Vides izglītība vides komunikācijas pārvaldības procesu kontekstā Vides komunikācija tiek skatīta kā daudzpusējs informācijas apmaiņas un sadarbības veicināšanas process, kurš ietver un balstās uz četrām komplementārām komunikācijas aprites cikla komponentēm jeb instrumentiem: vides informācija un vides (sabiedrības) izglītība, vides (sabiedrības) līdzdalība/sadarbība un vides (draudzīga) rīcība, kuri ir nepieciešami veiksmīgai vides pārvaldības problēmu identifikācijas un novērtējuma, lēmumu pieņemšanas un plānošanas, realizācijas, monitoringa un atgriezeniskās saites posmu nodrošināšanai. (R.Ernšteins)

Vides pārvaldības cikls (4 P) un Vides izglītības atspoguļojums caur to P1: Problēmanalīze un attīstības iespēju novērtēšana; P2: Politikas definēšana t.sk. formulējot galvenās virzošās vērtības un nodomus, piemērojamos pamatprincipus; P3: Politikas plānošanas darbības sagatavo nepieciešamo nodrošinājumu izstrādātās politikas realizācijai t.sk., atbilstoši vides politikas mērķa sasniegšanai tiek izvēlēti darbības virzieni un formulēti uzdevumi, un to izpildei nepieciešamie priekšnosacījumi, resursi un instrumenti; P4: Programmēšana ietver konkrētu rīcību izstrādi un to pēctecīgi sistēmisku realizāciju t.sk. sasniegtā regulāru monitoringu un novērtējumu, kā arī atgriezeniskās saites piemērošanu.

Vides izglītības infrastruktūra un institucionāla sistēma Interešu izglītības struktūras valsts un pašvaldību līmenī: IZM uzturēts VIz kā interešu izglītības koordinatoru tīkls Jaunatnes iniciatīvu centri rajonos, lielajās pašvaldībās NVO tīkli: Vides izglītotāju asociācija Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā : Ekoskolas, Zilie karogi, Jaunie vides reportieri u.c. Latvijas Dabas Muzeja struktūrvienība Vides gidu koordinācijas centrs (VITILA) Nacionāla mēroga vides izglītības projekti Baltijas jūras projekts Dabas vērotāji LVM programma Mammadaba meistarklases ZAAO izglītības programmas Cilvēks vidē - skolām un Cilvēks vidē - bērnudarziem Šiem institucionālajiem mehānismiem ir cilvēku resursi, arī telpas, savas mājas lapas, kur aktivitātes tiek regulāri plašai sabiedrībai paziņotas. Tie regulāri tiek finansēti vai piesaista papildus līdzekļus.