Silīcija savienojumi - презентация, доклад, проект скачать

Нажмите для полного просмотра!

Содержание ▲

Вы можете ознакомиться и скачать презентацию на тему Silīcija savienojumi. Доклад-сообщение содержит 11 слайдов. Презентации для любого класса можно скачать бесплатно. Если материал и наш сайт презентаций Mypresentation Вам понравились – поделитесь им с друзьями с помощью социальных кнопок и добавьте в закладки в своем браузере.

Слайды и текст этой презентации

Слайд 1

Описание слайда:

Silīcija savienojumi. Prezentāciju veidoja: A. Stepanova, V. Frolenkova

Слайд 2

Описание слайда:

Saturs Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe Silikāti Silikātu rūpniecība Izmantotā literatūra

Слайд 3

Описание слайда:

Silīcija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds SiO2 visstabilākais silīcija savienojums ar oksidēšanās pakāpi +4. Tas ir sastopams kristāliskā un amorfa veidā. Dabā SiO2 izpaltīts galvenokārt kā minerāls kvarcs, kura Zemes garozā ir 12%. No sīkiem kvarca kristāliņiem sastāv smiltis, smilšakmeņi un citi ieži. Piemēram, kalnu kristāli- caurspīdīgi, bezrāsaini kristāli. Violetās nokrāsas kalnu kristālus sauc par ametistiem, bet brūnos- par topāziem. Amorfais silīcija oksīds veido opālu un ahātu. Amorfo SiO2 laboratorijā iegūst no nātrija vai kālija silikāta šķīduma iedarbojoties uz to ar skābi. Cietā silīcijskābe karsējot sadalās par silīcija(IV) oksīdu un ūdeni.

Слайд 4

Описание слайда:

Слайд 5

Описание слайда:

Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe Silīcijs ietilpst vairāku skābju sastāvā- Ortosilicijskābē un metasilīcijskābē, kas pieder pie ļoti vājām skābēm. Silīcijskābes iegūst silikātu šķīdumu reakcijās ar atšķaidītām skābēm. Silīcijskābju koloidālos šķīdumus- silikagelus- lieto ūdens un eļļas attīrīšanas filtru ražošanā.

Слайд 6

Описание слайда:

Silikāti. Silikāti ir silīcijskābjusāļi, ko iegūst karsējot silīcija (IV) oksīdu kopā ar bāziskajiem oksīdiem, sārmiem un karbonātiem. Silikāti dabā ir izplatītākā minerālu klase. To kopējā masas daļa Zemes garozā ir 75%. Visbiežāk izplatītie silikāti ir alumosilikāti. Visplašāk silikātus izmanto rūpniecībā- stikla, cementa un keramikas ražošanā. Šķidrais stikls jeb silikātlīme ir koncentrēts ūdens šķīdums, ko lieto papīra un koksnes piesūcināšanai, lai tie kļūtu izturīgāki, kā arī pret skābēm izturīga cementa un betona ražošanai.

Слайд 7

Описание слайда:

Silikātu rūpniecība Stikla ražošana Parastā stikla iegūšanai kā izejvielas, izmanto smiltis, sodu un kaļķakmeni. Stikla masas veidošanās beidzas aptuveni 1350°C temperatūrā. Na2CO3+CaCO3+6SiO2Na2O·CaO·6SiO2+2CO2 Izkausēts stikls, pamazām atdziestot, veido viskozu masu. Pūšot tai cauri gaisu vai presējot, iegūst dažādas formas priekšmetus. Plaši lieto stikla šķiedru, kuru iegūst, ja izspiež izkausētu stikla masu caur sīkiem caurumiņiem.

Слайд 8

Описание слайда:

Слайд 9

Описание слайда:

Silikātu rūpniecība Keramika Keramikas izstrādājumus gatavo no keramikas masas, to veidojot, apdedzinot un žāvējot. Pēc apdedzināšanas keramikas izstrādājumus bieži pārklāj ar glazūru, lai piešķirtu spīdīgumu un ūdens necaurlaidību.

Слайд 10

Описание слайда:

Silikātu rūpniecība Cements Pulverveida viela, kas, sajaukta ar ūdeni, sacietē viendabīgā, izturīgā masā. Cementa izejvielas ir kaļķakmens un māls – tos sasmalcina, sajauc un maisījumu apdedzina rotējošās cementa krāsnīs. Augstā temperatūrā notiek kaļķakmens sadalīšanās, kalcija silikātu un aluminātu veidošanās. Pēc atdzesēšanas tos samaļ smalkā pulverī – cementā.