🗊Презентация Demokrātiskās valdīšanas sistēmas

Категория: Политика
Нажмите для полного просмотра!
Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №1Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №2Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №3Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №4Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №5Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №6Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №7Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №8Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №9Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №10Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №11Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №12Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №13Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №14Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №15Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №16Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №17Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №18Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №19Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №20Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №21Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №22Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №23Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №24Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №25Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №26Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №27Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №28Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №29Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №30Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №31Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №32Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №33Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №34
Скачать

Содержание ▲

Вы можете ознакомиться и скачать презентацию на тему Demokrātiskās valdīšanas sistēmas. Доклад-сообщение содержит 34 слайдов. Презентации для любого класса можно скачать бесплатно. Если материал и наш сайт презентаций Mypresentation Вам понравились – поделитесь им с друзьями с помощью социальных кнопок и добавьте в закладки в своем браузере.

Слайды и текст этой презентации

Слайд 1


Demokrātiskās valdīšanas sistēmas 1. Parlamentārās valdīšanas sistēmas 2. Prezidentārās valdīšanas sistēmas 3. Jauktās valdīšanas sistēmas a) Pusprezidentārā sistēma b) Šveices sistēma
Описание слайда:
Demokrātiskās valdīšanas sistēmas 1. Parlamentārās valdīšanas sistēmas 2. Prezidentārās valdīšanas sistēmas 3. Jauktās valdīšanas sistēmas a) Pusprezidentārā sistēma b) Šveices sistēma

Слайд 2


Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī
Описание слайда:
Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī

Слайд 3


Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas varu un izpildvaru. Turklāt tiek uzsvērts, ka šīs attiecības jeb mijiedarbība (starp izpildvaru un likumdošanas varu) balstās ne tikai konstitucionālajās normās, bet arī konstitucionālajā praksē.
Описание слайда:
Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas varu un izpildvaru. Turklāt tiek uzsvērts, ka šīs attiecības jeb mijiedarbība (starp izpildvaru un likumdošanas varu) balstās ne tikai konstitucionālajās normās, bet arī konstitucionālajā praksē.

Слайд 4


Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību. Valsts galvai (prezidentam vai monarham) nav autonomu tiesību iejaukties valdības veidošanā, kā arī viņš nevar atlaist parlamentu.
Описание слайда:
Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību. Valsts galvai (prezidentam vai monarham) nav autonomu tiesību iejaukties valdības veidošanā, kā arī viņš nevar atlaist parlamentu.

Слайд 5


Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās visas tautas vēlēšanās. Viņš izraugās kabineta locekļus. Parlaments nevar izteikt neuzticību valdībai, kā arī izpildvara nevar atlaist parlamentu;
Описание слайда:
Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās visas tautas vēlēšanās. Viņš izraugās kabineta locekļus. Parlaments nevar izteikt neuzticību valdībai, kā arī izpildvara nevar atlaist parlamentu;

Слайд 6


ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par prezidentu, daudzi domā, ka viņi piedalās tiešās valsts galvas vēlēšanās. Taču tā nav, jo pastāv elektoru kolēģija, kuru paši amerikāņi mēdz dēvēt par “konstitucionālu 18.gs. anahronismu”. Tātad varētu teikt, ka prezidenta vēlēšanas ASV ir “divpakāpju”.
Описание слайда:
ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par prezidentu, daudzi domā, ka viņi piedalās tiešās valsts galvas vēlēšanās. Taču tā nav, jo pastāv elektoru kolēģija, kuru paši amerikāņi mēdz dēvēt par “konstitucionālu 18.gs. anahronismu”. Tātad varētu teikt, ka prezidenta vēlēšanas ASV ir “divpakāpju”.

Слайд 7


Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti un partijas biedri katrā štatā. Šie elektori tiekas štatu galvaspilsētās, lai tur nodotu savu balsi par prezidentu un viceprezidentu.
Описание слайда:
Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti un partijas biedri katrā štatā. Šie elektori tiekas štatu galvaspilsētās, lai tur nodotu savu balsi par prezidentu un viceprezidentu.

Слайд 8


Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos, kad viens no kandidātiem saņēmis vismaz 270 elektoru balsu. Nekādas nejaušības parasti nenotiek, jo elektori ir solījuši uzticību vienam vai otram kandidātam.
Описание слайда:
Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos, kad viens no kandidātiem saņēmis vismaz 270 elektoru balsu. Nekādas nejaušības parasti nenotiek, jo elektori ir solījuši uzticību vienam vai otram kandidātam.

Слайд 9


Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25; Pensivānija – 23; Ilinoisa – 22; Ohaio – 21; Mičigāna – 18; Ņūdžersija – 15; Ziemeļkarolīna – 14; Džordžija – 13; ... Aļaska – 3.
Описание слайда:
Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25; Pensivānija – 23; Ilinoisa – 22; Ohaio – 21; Mičigāna – 18; Ņūdžersija – 15; Ziemeļkarolīna – 14; Džordžija – 13; ... Aļaska – 3.

Слайд 10


Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta prezidenta rokās - viņš vienlaicīgi ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs (premjers). Parlamentārajā sistēmā šīs funkcijas ir nodalītas – starp valsts galvu (prezidentu vai monarhu) un premjeru.
Описание слайда:
Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta prezidenta rokās - viņš vienlaicīgi ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs (premjers). Parlamentārajā sistēmā šīs funkcijas ir nodalītas – starp valsts galvu (prezidentu vai monarhu) un premjeru.

Слайд 11


II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā ir prezidentam tieši pakļauti sekretāri. Sekretāriem nav lemšanas tiesību valdības sēdēs un tie nenes juridisku atbildību par to, ko viņi dara. Parlamentārajā sistēmā izpildvaras (valdības) kompetence ir sadalīta starp premjeru un atsevišķiem ministriem. Ministriem ir lemšanas tiesības valdības sēdēs un tie nes juridisku atbildību par to, ko dara.
Описание слайда:
II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā ir prezidentam tieši pakļauti sekretāri. Sekretāriem nav lemšanas tiesību valdības sēdēs un tie nenes juridisku atbildību par to, ko viņi dara. Parlamentārajā sistēmā izpildvaras (valdības) kompetence ir sadalīta starp premjeru un atsevišķiem ministriem. Ministriem ir lemšanas tiesības valdības sēdēs un tie nes juridisku atbildību par to, ko dara.

Слайд 12


III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat apvienot. Parasti tomēr ministri uz pienākumu pildīšanas laiku noliek deputātu mandātus.
Описание слайда:
III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat apvienot. Parasti tomēr ministri uz pienākumu pildīšanas laiku noliek deputātu mandātus.

Слайд 13


IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam izteikt neuzticību, bet impīčmenta iespēja ir samērā niecīga. Parlamentārajā sistēmā premjeram („tīrajās” parlamentārajās sistēmās arī prezidentam) nesaskaņu gadījumos var izteikt neuzticību.
Описание слайда:
IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam izteikt neuzticību, bet impīčmenta iespēja ir samērā niecīga. Parlamentārajā sistēmā premjeram („tīrajās” parlamentārajās sistēmās arī prezidentam) nesaskaņu gadījumos var izteikt neuzticību.

Слайд 14


V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā sistēmā pie zināmiem nosacījumiem (piem., izmantojot referendumu), prezidents to var.
Описание слайда:
V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā sistēmā pie zināmiem nosacījumiem (piem., izmantojot referendumu), prezidents to var.

Слайд 15


VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā sistēmā darbojas stingra partiju disciplīna – ja vairākums ir izlēmis, tad tam ir likuma spēks.
Описание слайда:
VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā sistēmā darbojas stingra partiju disciplīna – ja vairākums ir izlēmis, tad tam ir likuma spēks.

Слайд 16


VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā šādas neatkarības nav. Šo sistēmu var nosaukt par „diktatūru” uz laiku, jo vienā pusē ir parlamenta mazākums (opozīcija), bet otrā – parlamenta vairākums, valdība un dažreiz arī valsts galva.
Описание слайда:
VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā šādas neatkarības nav. Šo sistēmu var nosaukt par „diktatūru” uz laiku, jo vienā pusē ir parlamenta mazākums (opozīcija), bet otrā – parlamenta vairākums, valdība un dažreiz arī valsts galva.

Слайд 17


Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl prezidentu. 2) Šai sistēmā ir valdība šī vārda parlamentārā nozīmē (premjers un ministri).
Описание слайда:
Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl prezidentu. 2) Šai sistēmā ir valdība šī vārda parlamentārā nozīmē (premjers un ministri).

Слайд 18


Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri - parlamentārās sistēmas; 2) Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas.
Описание слайда:
Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri - parlamentārās sistēmas; 2) Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas.

Слайд 19


1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”) izpildvara, kuru veido tautas tieši ievēlēts valsts prezidents un prezidenta nominēts un parlamentā ievēlēts premjers. Prezidentam ir tiesības atlaist premjeru, atsevišķus ministrus, kā arī visu kabinetu pret parlamenta vairākuma gribu. Arī parlamentam ir tiesības izteikt neuzticību ministru kabinetam, taču prezidentam pret šo soli ir veto tiesības. Piemēram, Krievija.
Описание слайда:
1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”) izpildvara, kuru veido tautas tieši ievēlēts valsts prezidents un prezidenta nominēts un parlamentā ievēlēts premjers. Prezidentam ir tiesības atlaist premjeru, atsevišķus ministrus, kā arī visu kabinetu pret parlamenta vairākuma gribu. Arī parlamentam ir tiesības izteikt neuzticību ministru kabinetam, taču prezidentam pret šo soli ir veto tiesības. Piemēram, Krievija.

Слайд 20


2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no prezidentāri - parlamentārām sistēmām, prezidentam nav tiesību atlaist valdību vai valdības vadītāju pretēji parlamenta vairākuma gribai. Piemēram, Francija.
Описание слайда:
2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no prezidentāri - parlamentārām sistēmām, prezidentam nav tiesību atlaist valdību vai valdības vadītāju pretēji parlamenta vairākuma gribai. Piemēram, Francija.

Слайд 21


Šveice
Описание слайда:
Šveice

Слайд 22


Parlam.
Описание слайда:
Parlam.

Слайд 23


Latvija
Описание слайда:
Latvija

Слайд 24


Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski jaunai valdīšanas sistēmai pusprezidentāras vai prezidentāras konstitūcijas izskatā.
Описание слайда:
Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski jaunai valdīšanas sistēmai pusprezidentāras vai prezidentāras konstitūcijas izskatā.

Слайд 25


Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais Satversmes reformu projekts (biežāk saukts par Bojāra konstitūciju).
Описание слайда:
Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais Satversmes reformu projekts (biežāk saukts par Bojāra konstitūciju).

Слайд 26


Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu un politiķu saimi divās nometnēs. Vieni, lai arī viņu vidū valda uzskatu plurālisms, iestājās par radikālas konstitucionālās reformas nepieciešamību, otri – pret.
Описание слайда:
Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu un politiķu saimi divās nometnēs. Vieni, lai arī viņu vidū valda uzskatu plurālisms, iestājās par radikālas konstitucionālās reformas nepieciešamību, otri – pret.

Слайд 27


Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits) 2011.gada vidū piedāvātajā pētījumā.
Описание слайда:
Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits) 2011.gada vidū piedāvātajā pētījumā.

Слайд 28


Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav pilnībā izmantots. Tādēļ Valsts prezidenta kompetence dažos aspektos ir jāprecizē vai jāpaplašina.”
Описание слайда:
Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav pilnībā izmantots. Tādēļ Valsts prezidenta kompetence dažos aspektos ir jāprecizē vai jāpaplašina.”

Слайд 29


Citas “versijas”
Описание слайда:
Citas “versijas”

Слайд 30


Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija viena no jaunizveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) centrālajām, ja ne pati nozīmīgākā piedāvātā reforma: „Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.”
Описание слайда:
Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija viena no jaunizveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) centrālajām, ja ne pati nozīmīgākā piedāvātā reforma: „Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.”

Слайд 31


Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts A. Grūtups, V.Birkavs, A.Borovkovs.
Описание слайда:
Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts A. Grūtups, V.Birkavs, A.Borovkovs.

Слайд 32


Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu prezidentu. Tā 2011.g. janvārī veiktā SKDS aptaujā 86% respondentu uzskatīja, ka Valsts prezidentu ir jāievēl tautai, nevis Saeimas deputātiem (7%).
Описание слайда:
Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu prezidentu. Tā 2011.g. janvārī veiktā SKDS aptaujā 86% respondentu uzskatīja, ka Valsts prezidentu ir jāievēl tautai, nevis Saeimas deputātiem (7%).

Слайд 33


Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem tiek uzdots jautājums par to, vai prezidents ir jāievēl tautai vai Saeimas deputātiem. Visus šos gadus aptuveni 80% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņi vēlas tautas vēlētu prezidentu. Pēdējā aptaujā šis rādītājs esot sasniedzis vēsturiski visaugstāko rādītāju.
Описание слайда:
Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem tiek uzdots jautājums par to, vai prezidents ir jāievēl tautai vai Saeimas deputātiem. Visus šos gadus aptuveni 80% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņi vēlas tautas vēlētu prezidentu. Pēdējā aptaujā šis rādītājs esot sasniedzis vēsturiski visaugstāko rādītāju.

Слайд 34


Līdzīgi dati iegūti arī citās aptaujās.
Описание слайда:
Līdzīgi dati iegūti arī citās aptaujās.

Скачать

Похожие презентации
Mypresentation.ru
Загрузить презентацию