Demokrātiskās valdīšanas sistēmas - презентация, доклад, проект скачать

Нажмите для полного просмотра!

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №1

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №2

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №3

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №4

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №5

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №6

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №7

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №8

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №9

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №10

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №11

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №12

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №13

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №14

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №15

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №16

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №17

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №18

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №19

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №20

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №21

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №22

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №23

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №24

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №25

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №26

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №27

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №28

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №29

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №30

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №31

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №32

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №33

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas, слайд №34

Содержание ▲

Вы можете ознакомиться и скачать презентацию на тему Demokrātiskās valdīšanas sistēmas. Доклад-сообщение содержит 34 слайдов. Презентации для любого класса можно скачать бесплатно. Если материал и наш сайт презентаций Mypresentation Вам понравились – поделитесь им с друзьями с помощью социальных кнопок и добавьте в закладки в своем браузере.

Слайды и текст этой презентации

Слайд 1

Описание слайда:

Demokrātiskās valdīšanas sistēmas 1. Parlamentārās valdīšanas sistēmas 2. Prezidentārās valdīšanas sistēmas 3. Jauktās valdīšanas sistēmas a) Pusprezidentārā sistēma b) Šveices sistēma

Слайд 2

Описание слайда:

Valdīšanas sistēma = konstitucionālā kārtība valstī

Слайд 3

Описание слайда:

Jēdzienu „valdīšanas sistēma” mēdz precizēt arī balstoties uz attiecībām starp likumdošanas varu un izpildvaru. Turklāt tiek uzsvērts, ka šīs attiecības jeb mijiedarbība (starp izpildvaru un likumdošanas varu) balstās ne tikai konstitucionālajās normās, bet arī konstitucionālajā praksē.

Слайд 4

Описание слайда:

Parlamentārās valdīšanas sistēmas. Parlamentam ir tiesības gan ievēlēt, gan atlaist valdību. Valsts galvai (prezidentam vai monarham) nav autonomu tiesību iejaukties valdības veidošanā, kā arī viņš nevar atlaist parlamentu.

Слайд 5

Описание слайда:

Prezidentārās valdīšanas sistēmas. Prezidents, kas ir ne tikai valsts, bet arī valdības vadītājs, tiek ievēlēts tiešās visas tautas vēlēšanās. Viņš izraugās kabineta locekļus. Parlaments nevar izteikt neuzticību valdībai, kā arī izpildvara nevar atlaist parlamentu;

Слайд 6

Описание слайда:

ASV prezidenta ievēlēšanas procedūra Kad amerikāņi dodas pie urnām, lai balsotu par prezidentu, daudzi domā, ka viņi piedalās tiešās valsts galvas vēlēšanās. Taču tā nav, jo pastāv elektoru kolēģija, kuru paši amerikāņi mēdz dēvēt par “konstitucionālu 18.gs. anahronismu”. Tātad varētu teikt, ka prezidenta vēlēšanas ASV ir “divpakāpju”.

Слайд 7

Описание слайда:

Par elektoru kolēģiju sauc elektoru grupu (538), ko izvirza politiskie aktīvisti un partijas biedri katrā štatā. Šie elektori tiekas štatu galvaspilsētās, lai tur nodotu savu balsi par prezidentu un viceprezidentu.

Слайд 8

Описание слайда:

Vēlēšanu iznākums kļūst skaidrs jau dažas stundas pēc iecirkņu slēgšanas, kad saskaitītas balsis lielākajos ASV štatos, kad viens no kandidātiem saņēmis vismaz 270 elektoru balsu. Nekādas nejaušības parasti nenotiek, jo elektori ir solījuši uzticību vienam vai otram kandidātam.

Слайд 9

Описание слайда:

Kalifornija – 54; Ņujorka -33; Teksasa – 32; Florida – 25; Pensivānija – 23; Ilinoisa – 22; Ohaio – 21; Mičigāna – 18; Ņūdžersija – 15; Ziemeļkarolīna – 14; Džordžija – 13; ... Aļaska – 3.

Слайд 10

Описание слайда:

Parlamentārās un prezidentārās valdīšanas sistēmas salīdzinoša analīze I Prezidentārajā sistēmā visa izpildvara sakoncentrēta prezidenta rokās - viņš vienlaicīgi ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs (premjers). Parlamentārajā sistēmā šīs funkcijas ir nodalītas – starp valsts galvu (prezidentu vai monarhu) un premjeru.

Слайд 11

Описание слайда:

II Prezidentārajā sistēmā valdību, vismaz formāli, veido viens pats prezidents. Ministru vietā ir prezidentam tieši pakļauti sekretāri. Sekretāriem nav lemšanas tiesību valdības sēdēs un tie nenes juridisku atbildību par to, ko viņi dara. Parlamentārajā sistēmā izpildvaras (valdības) kompetence ir sadalīta starp premjeru un atsevišķiem ministriem. Ministriem ir lemšanas tiesības valdības sēdēs un tie nes juridisku atbildību par to, ko dara.

Слайд 12

Описание слайда:

III Prezidentārajā sistēmā deputāti nevar atrasties valdībā. Parlamentārajā sistēmā šos amatus var pat apvienot. Parasti tomēr ministri uz pienākumu pildīšanas laiku noliek deputātu mandātus.

Слайд 13

Описание слайда:

IV Prezidentārajā sistēmā prezidents ir atbildīgs tikai konstitūcijas priekšā. Parlaments nevar viņam izteikt neuzticību, bet impīčmenta iespēja ir samērā niecīga. Parlamentārajā sistēmā premjeram („tīrajās” parlamentārajās sistēmās arī prezidentam) nesaskaņu gadījumos var izteikt neuzticību.

Слайд 14

Описание слайда:

V Prezidentārajā sistēmā prezidents ne pie kādiem nosacījumiem nevar atlaist parlamentu. Parlamentārajā sistēmā pie zināmiem nosacījumiem (piem., izmantojot referendumu), prezidents to var.

Слайд 15

Описание слайда:

VI Prezidentārajā sistēmā partiju disciplīna darbojas tikai līdz deputātu ievēlēšanai parlamentā. Parlamentārajā sistēmā darbojas stingra partiju disciplīna – ja vairākums ir izlēmis, tad tam ir likuma spēks.

Слайд 16

Описание слайда:

VII Prezidentārajā sistēmā ir vērojama vismaz relatīva likumdošanas un izpildvaras neatkarība. Parlamentārajā sistēmā šādas neatkarības nav. Šo sistēmu var nosaukt par „diktatūru” uz laiku, jo vienā pusē ir parlamenta mazākums (opozīcija), bet otrā – parlamenta vairākums, valdība un dažreiz arī valsts galva.

Слайд 17

Описание слайда:

Pusprezidentārā (jauktā) sistēma Kas to ļauj atšķirt no abām iepriekšējām? 1) Tauta ievēl prezidentu. 2) Šai sistēmā ir valdība šī vārda parlamentārā nozīmē (premjers un ministri).

Слайд 18

Описание слайда:

Metjū Šugarts un Džons Kerijs pusprezidentārās valdīšanas sistēmas iedala: 1) Prezidentāri - parlamentārās sistēmas; 2) Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas.

Слайд 19

Описание слайда:

1. Prezidentāri - parlamentārās valdīšanas sistēmas. Šīm sistēmām raksturīga dubulta („divgalvaina”) izpildvara, kuru veido tautas tieši ievēlēts valsts prezidents un prezidenta nominēts un parlamentā ievēlēts premjers. Prezidentam ir tiesības atlaist premjeru, atsevišķus ministrus, kā arī visu kabinetu pret parlamenta vairākuma gribu. Arī parlamentam ir tiesības izteikt neuzticību ministru kabinetam, taču prezidentam pret šo soli ir veto tiesības. Piemēram, Krievija.

Слайд 20

Описание слайда:

2. Parlamentāri - prezidentārās valdīšanas sistēmas. Arī šādām sistēmām ir raksturīga dubulta izpildvaras struktūra. Atšķirībā no prezidentāri - parlamentārām sistēmām, prezidentam nav tiesību atlaist valdību vai valdības vadītāju pretēji parlamenta vairākuma gribai. Piemēram, Francija.

Слайд 21

Описание слайда:

Šveice

Слайд 22

Описание слайда:

Parlam.

Слайд 23

Описание слайда:

Latvija

Слайд 24

Описание слайда:

Latvijā piedāvātās reformas Piedāvātajām reformām ir plaša amplitūda – no grozījumiem parlamentārās sistēmas ietvaros līdz faktiski jaunai valdīšanas sistēmai pusprezidentāras vai prezidentāras konstitūcijas izskatā.

Слайд 25

Описание слайда:

Visskaļāk izskanēja un visvairāk tika komentēta profesora J.Bojāra un viņa kolēģu jaunā gadu simteņa sākumā izstrādātais Satversmes reformu projekts (biežāk saukts par Bojāra konstitūciju).

Слайд 26

Описание слайда:

Piedāvātie grozījumi, kas realitātē nozīmētu pāreju no parlamentāras valdīšanas sistēmas uz pusprezidentāro, sašķēla Latvijas juristu, politologu un politiķu saimi divās nometnēs. Vieni, lai arī viņu vidū valda uzskatu plurālisms, iestājās par radikālas konstitucionālās reformas nepieciešamību, otri – pret.

Слайд 27

Описание слайда:

Visdetalizētāk izstrādātie funkcionējošās Satversmes „uzlabojumi” (būtiski nemainot tās parlamentāro ievirzi) atrodami Konstitucionālo tiesību komisijas (priekšsēdētājs E.Levits) 2011.gada vidū piedāvātajā pētījumā.

Слайд 28

Описание слайда:

Pētījuma autori konstatē, ka: „Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciāls Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā nav pilnībā izmantots. Tādēļ Valsts prezidenta kompetence dažos aspektos ir jāprecizē vai jāpaplašina.”

Слайд 29

Описание слайда:

Citas “versijas”

Слайд 30

Описание слайда:

Konstitūcijas reformēšana, ar mērķi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaru apjomu, šķiet, bija viena no jaunizveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) centrālajām, ja ne pati nozīmīgākā piedāvātā reforma: „Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām.”

Слайд 31

Описание слайда:

Ar paziņojumiem par nepieciešamību grozīt Satversmi pēdējā laikā klajā nākuši arī autoritatīvi Latvijas juristi. Piemēram, advokāts A. Grūtups, V.Birkavs, A.Borovkovs.

Слайд 32

Описание слайда:

Pētījumi liecina, ka sabiedrības vairākumam ir pozitīva attieksme pret vispārējās vēlēšanās ievēlētu, ar plašākām pilnvarām apveltītu prezidentu. Tā 2011.g. janvārī veiktā SKDS aptaujā 86% respondentu uzskatīja, ka Valsts prezidentu ir jāievēl tautai, nevis Saeimas deputātiem (7%).

Слайд 33

Описание слайда:

Kā apgalvo SKDS direktors A.Kaktiņš, tad jau kopš 1999.gada janvāra ik gadu SKDS aptaujās Latvijas iedzīvotājiem tiek uzdots jautājums par to, vai prezidents ir jāievēl tautai vai Saeimas deputātiem. Visus šos gadus aptuveni 80% iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņi vēlas tautas vēlētu prezidentu. Pēdējā aptaujā šis rādītājs esot sasniedzis vēsturiski visaugstāko rādītāju.