🗊Презентация Tirgus veidi, tirgus dalībnieki

Tirgus veidi, tirgus dalībnieki, Nauris Kupcovs

Kas ir tirgus un tā mērķis? Tirgus ir mehānisms, kas saved kopā pircējus un pārdevējus un ļauj viņiem vienoties par cenu. Galvenie tirgus dalībnieki ir pircējs un pārdevējs. Katram no viņiem ir atšķirīgi mērķi: Pārdevēja mērķis ir pārdot preci pēc iespējas dārgāk, bet pircēja mērķis ir nopirkt preci iespējami lētāk

Kas var būt tirgū pircēji? Mājsaimniecības tirgum pārdot ražošanas resursus, bet pērk preces un pakalpojumus; Uzņēmumi tirgū pērk ražošanas resursus, bet pārdot preces un pakalpojumus; Valsts tirgū pērk resursus, preces, pakalpojumus, bet piedāvā sabiedriskās preces. -----------------------------------------------------------------------------------

Tirgus veidi

Tirgu iedala pēc teritorijas principa: Vietējais tirgus jeb reģionālais tirgus; Nacionālais tirgus; Starptautiskais tirgus.

Tirgus klasifikācija pēc precēm un pakalpojumiem, kas tiek pārdoti tirgū: Ražošanas resursu tirgus; Patēriņa preču un pakalpojumu tirgus; Nekustamā īpašuma tirgus; Ražošanas resursu tirgus; Naudas tirgus; Vērtspapīru tirgus; Valūtas tirgus; Darbaspēka tirgus; Informācijas tirgus, u.c

Tirdzniecības organizācija tirgū:

Birža Īpašs tirgus veids, kur tiek pārdoti vērtspapīri, valūta, īpašumi. Tirdzniecība biržā notiek izsoļu veidā. Atbildīgie ir brokeri. Parasti grozās milzīgas summas. specializētas - tādas pārdot vienu vai dažas preces Universālās biržās pārdod dažādas preces.

Tirdzniecība pa pastu uzņēmumi pa pastu izsūta preču katalogus, piemēram "Antilla", "Quelle", "Bonprix" u.c. Pircējs izvēlas preci no kataloga, aizpilda katalogā ievietoto pasūtījuma pieteikumu un nosūta pasūtītājam. Preces tiek piegādātas pa pastu. Samaksa par preci notiek pastā. Ja prece pasūtītāju neapmierina, tad 14 dienu laikā preci var nosūtīt atpakaļ.

Tiešā izplatīšana "Daudzi kosmētikas uzņēmumi (Oriflame, Avon) savu produkciju izplata ar aģentu starpniecību. Tā panāk ciešu kontaktu ar pircēju, novērš preces viltošanas iespējas, piedāvā pircējam pilnīgu informāciju un ir arī iespēja "apstrādāt" pircēju, pārliecināt par pirkumu."

E-tirdzniecība Tā ir iespēja veikt pirkumus, neizejot no mājas. Arvien biežāk tiek izmantoti e-tirdzniecības pakalpojumi, jo preces, pērkot internetā, ir lētākas. E-veikali pieņem pircēja pasūtījumu un piegādā preces uz norādīto adresi (dažos interneta veikalos par preces piegādi ir jāpiemaksā).

Naudas tirdzniecība Naudas tirdzniecību nodrošina bankas, jo tās pērk naudu. Par nopirkto naudu bankas maksā noteiktu cenu - procentus. Bankas arī cenšas nopirkt naudu pēc iespējas lētāk. Bankām naudu pārdot mājsaimniecības, veicot noguldījumus, Latvijas Banka un citas komercbankas. "Bankā ierodas naudas pircēji - tie, kam nauda ir nepieciešama. Bankas naudas pirkšana ir kredīta ņemšana. Katram klientam naudas cena (kredītprocenti) var atšķirties."

Vērtspapīru tirdzniecība Vērtspapīru tirdzniecību organizē fondu birža.

Valūtas tirdzniecība Valūtas tirgū tirdzniecība notiek valūtas maiņas punktos, kuri nosaka cenu - par kādu katra valūta tiek iepirkta un par kādu pārdota. "Valūtas kurss - kādas valsts naudas vienības cena, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.« Piemēram, uz 2016.gadu 1 EIRO ir 86,7 RUB Valūtas pārdošanas cena vienmēr ir dārgāka par iepirkšanas cenu.

Darba tirgus Darba tirgū pērk un pārdod darbu. Darbu pērk uzņēmumi, bet pārdod strādājošie. Tirgus ir darba līgumu slēgšana. Likums nosaka, ka darba līgumi ir jāslēdz rakstveidā, divos eksemplāros. Darba cena ir darba samaksa. Uz 2016.gadu minimālā darba alga ir 370 eiro

Zemes un nekustamā īpašuma tirdzniecība Tirdzniecību ar nekustamo īpašumu var veikt īpašnieks, tomēr bieži tirdzniecību veic specializētie uzņēmumi - nekustamo īpašumu uzņēmumi. Mākleris ir nekustamā īpašuma uzņēmuma pārstāvis, kuram ir pilnīga informācija par pircējiem un pārdevējiem, īpašuma vērtību un cenām. Kurš par savu darbu saņem komisijas maksu.

Secinājumi: Kādi ir tirgus veidi? Kā tiek organizēta tirgošanās?

Laiks: 12.-13.01. Mērķis: Veidot priekštatu par konkurences veidiem, tirgus struktūru, tirgus metodēm. Metodes: frontāla jautāšana un stāstīšana, prezentācija, diskusija, grafiku zīmēšana.

Konkurence un tirgus struktūra

Konkurence Konkurence ir sacensība starp komerciālajām organizācijām par lielākas peļņas ieguves iespējām, atņemot tās sāncenšiem. Konkurence regulē preces cenu, lai tā kļūtu pieņemama gan pircējam, gan ražotājam.« "Konkurenti ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai ir tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizvietojamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū."

Sabiedrībai konkurence ir izdevīga, jo: sekmē preču un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu; veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti; sekmē zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanu ražošanā; konkurence "ietaupa" patērētāju naudu, un šo naudu var izmantot citu preču pirkšanai, labāk apmierināt savas vajadzības vai arī savus brīvos līdzekļus uzkrāt un investēt; konkurence nodrošina taisnīgumu. Tirgus apbalvo to, kas dod labumu, izdevīgumu sev un citiem, bet soda to, kas cenšas gūt labumu tikai sev vai strādā neefektīvi; konkurence nodrošina brīvību. Pircējs ir brīvs savā izvēlē. Ražotājs brīvi var noteikt, ko un kā ražot. Uzņēmuma īpašnieks var izvēlēties kvalificētākos strādniekus, bet tikpat brīvi strādnieki var izvēlēties uzņēmumu, kurā strādāt."

Tirgus modeļi jeb tirgus struktūras veidi pilnīgas konkurences tirgus; monopolistiskās konkurences tirgus; oligopols; monopols

Šos tirgus modeļus jeb tirgus struktūras raksturo vairākas pazīmes: uzņēmumu skaits nozarē; preces veids; uzņēmuma iespēja ietekmēt cenu; iespēja izmantot ārpuscenas konkurences līdzekļus - reklāmu, dažādus tirdzniecības "knifus"; iespēja sākt (pārtraukt) ražošanu, t.i. "iekļūt" tirgū un "izkļūt" no tirgus."

Zīmējam tabulu

Konkurences veidi

Pilnīga konkurence Pilnīga konkurence ir situācija, kad tirgū ir daudz neatkarīgu pircēju un pārdevēju; gan pircēji, gan pārdevēji ar brīvi pieņemt lēmumu, brīvi iekļūt un izkļūt no tirgus. Pilnīga konkurence ir sastopama ļoti reti. Ar pilnīgu konkurenci visbiežāk saprot ideālu tirgus modeli, kādu vajadzētu sasniegt.

Pieņemsim, ka par EURO 55 tonnā tiks nopirkts gan 100 tonnu, gan 200 tonnu, gan 300 tonnu miežu. Par EURO 56 tonnā labība netiks pirkta, bet lētāk par EURO 54 labība netiks piedāvāta. Pieņemsim, ka par EURO 55 tonnā tiks nopirkts gan 100 tonnu, gan 200 tonnu, gan 300 tonnu miežu. Par EURO 56 tonnā labība netiks pirkta, bet lētāk par EURO 54 labība netiks piedāvāta.

Nepilnīga konkurence

Oligopols Oligopolam raksturīgs ir tas, ka ir tikai divi, trīs ražotāji, kas piedāvā līdzīgu vai diferencētu preci, piemēram, mobilo sakaru operatori - TELE2, LMT, Bite. Uzņēmumi it kā nevar ietekmēt cenu par mobilo sakaru izmantošanu, jo ir jāsacenšas par pircējiem. Tomēr cenu viņi var būtiski ietekmēt, ja vienojas par to. Šo vienošanos var veikt ar mazākām izmaksām, un ieguvēji būtu visi uzņēmumi. Oligopolā ir grūti iekļūt tirgū. Lai sāktu mobilo sakaru ražošanu, vajag iegādāties dārgas un sarežģītas iekārtas. Ir grūti izkļūt no tirgus, jo ko gan darīs ar šīm specifiskajām iekārtām.

Monopolistiskā konkurence Monopolistiskai konkurences struktūrai raksturīgs tas, ka daudzi uzņēmumi ražo vienveidīgu vai nedaudz diferencētu preci, piemēram, kleitas. Visas šīs kleitas ir vienādas, bet uzņēmumi cenšas tās diferencēt. Atsevišķs uzņēmums būtiski nevar ietekmēt cenu, bet to var panākt, nosakot atšķirīgu cenu katras kleitas modelim. Var samērā viegli iekļūt nozarē, kurā noteicošā ir monopolistiskā konkurence. Monopolistiskas konkurences apstākļos pārdevēji izmanto ārpuscenas faktorus - reklāmu.

Monopols jeb absolūts monopols Monopols ir situācija, kurā kāda ražojuma vai pakalpojuma tirgū dominē viens uzņēmums, kas tāpēc var ierobežot konkurenci un uzturēt augstas cenas. "Monopolstāvoklis ir tirgus dalībnieku uzņēmuma stāvoklis konkrētā tirgū, kurā tam nav konkurentu." *Piemēram - Latvijā ir daudz monopolu: elektroenerģijas piegāde - "Latvenergo" , gāzes piegāde -  "Latvijas gāze", dzelzceļa pārvadājumi - "Latvijas dzelzceļš»

Sabiedrības zaudējumi monopoldarbības dēļ: Monopolistam nav jāsacenšas ar konkurentiem, jo tādu viņam vienkārši nav, tāpēc viņš var ražot preces par augstākām izmaksām un uzcelt tās uz patērētāju pleciem; Monopolisti preces pārdot par augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences apstākļos. Patērētāji spējīgi mazāk pirkt citas preces, un tā monopolisti var izmantot tos resursus, kurus efektīvāk varētu izmantot citās nozarēs; Monopola apstākļos patērētāji var patērēt mazāku preces daudzumu nekā pilnīgas konkurences apstākļos.

Monopoldarbības regulēšana pieņemot antimonopola likumus; veicinot konkurenci - sekmējot jaunu uzņēmumu ienākšanu nozarē, ļaujot brīvi konkurēt ārvalstu uzņēmumiem (šo ceļu iet Igaunija); veicot monopola kontroli, uzraudzību un regulēšanu. To var panākt gan ar cenu (tarifu) kontroli, gan ar nodokļiem, tomēr šī regulēšana prasa lielas izmaksas - tās nosaka ne tikai ar attiecīgu institūciju veidošanu un ar to darbību saistītie izdevumi.

Konkurences metodes

Cenu konkurence Pielietojot cenu konkurenci, uzņēmumi maina piedāvāto preču vai pakalpojumu cenas. Uzņēmuma pārdevēji, paaugstinot vai pazeminot preces vai pakalpojuma cenu, virzās pa pieprasījuma līkni uz augšu vai uz leju - šādā gadījumā cenas tiek uzskatītas par elastības tirdzniecības instrumentu, jo ar tām nosacīti viegli var manevrēt dažādu faktoru ietekmē.  Cenu konkurencē ir iespēja piedalīties ne tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdera pozīcijas, bet arī maziem uzņēmumiem, kuru mērķis ir izdzīvot konkurences apstākļos. Galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu veiksmīgu cenu konkurenci, ir patstāvīga ražošanas pilnveidošana un pašizmaksas samazināšana. Ieguvējs ir tas uzņēmējs, kam ir reāla iespēja samazināt ražošanas izmaksas.

Cenu konkurences darbības mehānisms Ražotājfirma nosaka savām precēm cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Piemērs: Situācijā, kad konkurentu spēki ir vienlīdzīgi, biežāk izmanto manevrēšanu ar cenām. Šīs politikas pamatā ir dažādu atlaižu piedāvāšana patērētājiem; slepena preču cenu pazemināšana zem pašizmaksas (dempings); vienādas cenas noteikšana dažādas kvalitātes precēm; dažādas kvalitātes preču cenas tuvināšana. Rezultātā ieguvējs ir pircējs!

Ārpuscenu konkurence Ārpuscenu konkurences gadījumā preces vai pakalpojuma cenai ir maza nozīme. Pirmajā vietā tiek izvirzītas preču īpatnības, unikalitāte, drošums un kvalitāte - šie faktori, nevis cenu pazemināšana, ļauj piesaistīt jaunus patērētājus un uzlabot uzņēmuma konkurētspēju. Izvēloties pareizu cenu veidošanās politiku un cenu veidošanas metodes, uzņēmums var sasniegt daudz labākus rezultātus. Ārpuscenu konkurencē uzņēmuma potenciālās iespējas ir virzītas noteiktu uzdevumu veikšanai un tām nav graujoša cenu kara rakstura.

Secinājumi: Kas ir konkurence un kādi ir konkurences veidi? Kas ir monopols, oligopols? Kādas ir konkurences metodes?